Pieejams ieraksts un atziņas no pasākuma par pētniecības komunikāciju politikas veidotājiem

Drūkāt Email
3-07-2020

Pieejami materiāli no 2020. gada 15. jūnijā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas zinātnes padomes organizētā tiešsaistes semināra "Pētniecības komunikācija politikas veidotājiem", kurā piedalījās pētnieki un zinātnisko institūciju pārstāvji.

Semināra laikā klausītājus iepazīstināja ar galvenajām atziņām no nesen publicētā pētījuma par zinātnisku pierādījumu izmantošanu Saeimā un praktiskiem pieredzes piemēriem, kā Latvijas pētnieki komunicē savus pētniecības rezultātus un ekspertīzi politikas veidotājiem Latvijā un starptautiski.

Nozares eksperts Aleksandrs Blūms no IZM pēc pasākuma ir apkopojis galvenās atziņas pētniekiem ir apkopojis galvenās atziņas pētniekiem:

  • Veidojiet reputāciju kā neatkarīgi pētnieki, nepiekrītiet veikt pētījumus kur rezultāti/secinājumi ir nolemti pirms pētījuma veikšanas. Reputācija ilgtermiņā ir vērtīgāka par viena projekta finansējumu.

  • Veidojiet un pievienojoties platformām, caur kurām var sasniegt politikas veidotājus - platformas var būt pašu veidotas, NVO, formālas zinātnes-rīcībpolitikas platformas, u.c.

  • Pielāgojiet komunikāciju mērķa grupai - akadēmisko konferenču prezentācijas nebūs labākais veids kā nodot informāciju medijiem un politikas veidotājiem.

  • EK Kopīgais pētniecības centrs (JRC) piedāvā pētniekiem apmācības un sadarbības iespējas, kas atrodamas EU ScienceHub.

  • Esiet augstas klases eksperti savā akadēmiskajā jomā arī fundamentālajā zinātnē.

Vebināra gaitā izskanējušie potenciālie institucionālie/sistēmas līmeņa risinājumi:

  • "Zināšanu brokeru" stiprināšana zinātnes pieprasījuma pusē - ministrijās, Saeimā (Analtītiskā dienesta kapacinātes celšana), pašvaldībās, u.c.

  • "Zināšanu brokeru" stiprināšana zinātnes piedāvājuma pusē, t.sk. veidojot "Tehnoloģiju pārneses" nodaļu analogus zinātniskajās institūcijās, kuru mērķis ir veicināt institūcijas pētniecības rezultātu un ekspertīzes izmantošanu politikas veidošanā.

  • Paredzēt projektos laiku un finansējumu padziļinātai/specializētai rezultātu izplatīšanai - ne tikai rekomendāciju izstrādei un semināriem.

  • Skaidrāk definēti institucionāli un individuāli stimuli pētniecības ietekmes, t.sk. rīcībpolitikas ietekmes palielināšanai. Diskusijas laikā tika pieminēts Lielbritānijas "Research Excellence Framework".

  • Uz pētījumiem balstītu rīcībpolitikas izmaiņu veiksmes stāstu popularizēšana.

  • Starptautiskās pieredzes pārņemšana t.sk. no EK Kopīgā pētniecības centra (JRC), parlamentu analītiskajiem dienestiem, u.c.

Vebināru organizēja IZM sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi. Informatīvi atbalstīja Apvārsnis 2020 Nacionālais kontaktpunkts.

Vebināra ieraksts pieejams Zinātne Latvijai YouTube kanālā un Latvijas Zinātnes padomes aplādē jeb podkāsta "Zinātnes zīmes " speciālizlaidumā.

Pētījums un rekomendācijas par pētniecībā balstītu pierādījumu izmantošanu Saeimā piejams IZM mājaslapā, kā arī plašāka informācija par runātājiem šeit.

Atgriezties